Par mums

Muzeja misija

    Jēkabpils Vēstures muzeja misija ir apzināt, vākt, glabāt, pētīt un popularizēt liecības par Jēkabpils pilsētas vēsturi, parādot tās savdabību Latvijas kultūrvidē. Restaurēt un saglabāt Krustpils viduslaiku pili, veicinot tās aktīvu iekļaušanos kultūras tūrismā.

Muzeja izveidošanās vēsture

    Jēkabpils muzeja pirmsākumi cieši saistīti ar Jēkabpils valsts vidusskolu. Tur, sākot ar 1920. gada 8. martu, darbojās novadpētniecības pulciņš, saukts arī par “Dzimtenes senatnes pētīšanas pulciņu”. Sākotnēji bija iecerēts no savāktajiem materiāliem izveidot tikai vēstures kabinetu skolā, kas kalpotu vienīgi skolas vajadzībām. Tomēr savākto materiālu bija tik daudz, ka blakus vēstures kabinetam veidojās arī neliels muzejs, ko pāris reizes nedēļā atvēra apmeklētājiem.
    Toreiz tas bija vienīgais muzejs Latgalē. Tuvākie muzeji bez Rīgas muzejiem bija Jelgavā un vēlāk arī Cēsīs.
    Līdzekļi muzejam radās no nelielas ieejas maksas un novadpētniecības pulciņa biedru rīkotajām vēsturiskā satura teātra izrādēm.
   Liels ieguvums bija paprāvas divstāvu ēkas Brīvības ielā 171 nodošana muzejam. Šī ēka celta 1820. gadā valsts bankas vajadzībām, bet pēc jaunas bankas ēkas uzcelšanas, tika nodota skolai. Tad jau diezgan regulāri – trīs reizes nedēļā svētdienās un divās tirgus dienās – trešdienās un piektdienās muzeju uz dažām stundām atvēra publikai. Muzejs šajā ēkā atradās līdz 1996. gadam.
    Otrā pasaules kara laikā ēka bija nodota karaspēka izmitināšanai, bet muzeja pirmais direktors A. Štokmanis no savas skolotāja algas muzeja vajadzībām īrēja telpas citā ēkā. Telpas gan esot bijušas šaurākas un neērtākas par iepriekšējām, bet tā kā atradās pie toreizējā tirgus laukuma, tad sevišķi tirgus dienās muzeja apmeklētāju skaits pieauga.
    1941. gada 1. janvārī muzeju atdalīja no skolas, tam piešķīra algotus darbiniekus - direktoru un apkopēju, paredzēja līdzekļus citām vajadzībām. Muzejs bija pakļauts Valsts Centrālā Vēstures muzeja virsvadībai, caur kuru notika arī norēķināšanās par izdotajām naudas summām.
    1949. gada sākumā muzejs pārņēma savā rīcībā parku Filozofu ielā. Tika stādīti reti koki un ierīkoti izmēģinājuma lauciņi. Izmēģinājuma lauciņos iegūtos rezultātus rādīja muzeja ekspozīcijā. 1956. gadā muzejā sākta veidot Brīvdabas nodaļa “Sēļu sēta”. Uz parku tiek pārvestas klētiņas, dzīvojamā māja, vējdzirnavas u.c.
    1960. gadā muzeja vadību pārņem Valentīns Cirsis, kurš muzejā strādā līdz 1994. gada 8. februārim. Direktora V. Cirša vadībā tiek iekārtota izstāžu zāle bijušajā pareizticīgo baznīcā, kura gan 1995.gadā atkal bija jānodod baznīcai. Jau 1993.gadā V. Cirsis uzsāk darbu pie Krustpils pils pārņemšanas no padomju armijas, lai tur iekārtotu muzeju.
    Kopš 1994. gada muzeju vada direktore I. Berķe. 1996. gada 6. septembrī muzejs pārceļas no savām vecajām telpām Brīvības ielā 171 uz jaunām, daudz plašākām, taču muzeja vajadzībām neizremontētām un neiekārtotām telpām pilī. Kopš šī laika lēnām turpinās Krustpils pils apgūšana, izpēte, restaurācija, ekspozīciju iekārtošana un izstāžu organizēšana.