Brīvdabas nodaļas “Sēļu sēta” ekspozīciju veido sešas 19. gadsimta Augšzemes lauku celtnes, darba rīki, sadzīves priekšmeti u.c.
Dzīvojamā māja
Celta ap 1850. gadu, pārvesta no Biržu ciema “Brūveriem”. Mājā dzīvojušas divas vidēji turīgas zemnieku ģimenes. Šī bijusi pirmā dzīvojamā māja visā kādreizējā Biržu pagastā, kur, krāsni kurinot, dūmi nav nākuši istabā. Ēkas komplicētāko daļu – manteļskursteni – abi saimnieki cēluši kopīgi. Mājā izvietota 19. gadsimta dzīvojamās istabas iekārtas ekspozīcija.
Graudu klēts
Celta 1853. gadā, pārvesta no Kalna ciema “Pilskalnu" mājām. Klētī izbūvēti apcirkņi, kur glabāja labību. Te atrodas arī rokas maļamās dzirnavas, dažādas vienkoču tīnes, sētuves, labības pūri, liekšķeres graudu bēršanai.
Mazā klēts
Celta 1839. gadā. Pārvesta no Aknīstes apkārtnes “Skārdupju” mājām un ir pirmā celtne muzeja Brīvdabas nodaļā. Arhitektūras ziņā klēts līdzīga lietuviešu klētiņām, kurām rotājošs elements ir seššķautņaini baļķu gali un masīvās durvju stenderes. Klētiņā glabāti darba rīki un drēbes, bet vasarā meitas gulējušas. Klētiņā apskatāmas aužamās stelles, tītavas un pūra lādes.
Kalve
Celta ap 1870. gadu, pārvesta no Vārnavas muižas. To cēlis muižas kalējs. Tā celta no labi aptēstiem baļķiem ar četrslīpu skaidu jumtu. No kalves ar šķērssienu atdalīts 2,5 m garš gals. Pie neliela loga garš, plats no dēļiem sasists galds. Pie tā veikti sīkāki kalēja darbi. Kalvē izvietoti kalēja darba piederumi.
Pirts
Celta 19. gadsimta vidū, pārvesta no Kalna ciema “Adumāniem”. Pirts lielā priekštelpa noderējusi ne tikai kā ģērbtuve, bet te veikti arī dažādi saimniecības darbi: mazgāta veļa, ģērētas ādas un darīts alus. Pēršanās telpas stūrī apskatāma no akmeņiem sakrauta krāsns ar nedaudz padziļinātu kurtuvi un ieslīpu augšu – “ceriem”, uz kuriem, lejot ūdeni, dabū “garu”. Pretējā pusē dēļu sols un lāva.
Vējdzirnavas
Celtas ap 1820. gadu Sērenē. 1902. gadā pārvestas uz Sunākstes ciema “Piksterēm”. Restaurētas 1955., 1956. gadā. Dzirnavām, ieskaitot bēniņus, trīs stāvi, konstrukcijas spēcīgas, veidotas ar lielu namdara amata prasmi. Apakšējā stāvā iebūvēts garš baļķis, ar kura palīdzību visu dzirnavu korpusu iegriež vējā. Šāda veida dzirnavas ir retums. Tās kalpojušas graudu malšanai.
Kuļmašīna
19. gs. beigās turīgākie saimnieki iegādājās kuļmašīnas. Sākumā tās bija darbināmas ar zirga spēku, vēlāk – ar tvaiku vai elektrību. Ar kuļmašīnām kūla šķūnī vai uz lauka.
Pārvadājama ierīce graudu un sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem, pelavām un putekļiem. Ražota Rīgā. Lietota no 20. gs. 30. gadiem – 1963. gadam Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā.
Tvaika lokomobile
Pārvadājama, ar tvaika katlu savienota ierīce kuļmašīnas darbināšanai. Ražota Anglijā. Lietota no 1927. – 1971. gadam Jēkabpils rajona Biržu un Viesītes pagastos. Bijusi četru saimnieku īpašums. 20. gs. 60. gados izmantota arī dēļu zāģēšanai.
